Hla mus rau

Vim Li Cas Yehauvas Cov Tim Khawv Ua Tus Tswv Pluas Hmo Txawv Ntawm Lwm Cov Kev Ntseeg?

Vim Li Cas Yehauvas Cov Tim Khawv Ua Tus Tswv Pluas Hmo Txawv Ntawm Lwm Cov Kev Ntseeg?

 Peb ua tus Tswv Pluas Hmo raws li phau Vajlugkub qhia kom ua. Tus Tswv Pluas Hmo kuj hu ua “tus Tswv Rooj Mov” los sis kev cai nco txog Yexus txoj kev tuag. (1 Kauleethaus 11:20, phau Txoj Moo Zoo Uas Yog Vajtswv Txojlus Phau Txhais Tshiab) Tiam sis ntau txoj kev ntseeg tsis ua tus Tswv Pluas Hmo raws li phau Vajlugkub qhia.

Vim li cas thiaj ua tus Tswv Pluas Hmo?

 Tus Tswv Pluas Hmo yog ua los ris Yexus txiaj ntsig rau qhov uas nws los tuag txhiv peb. (Mathais 20:28; 1 Kauleethaus 11:24) Tus Tswv Pluas Hmo tsis yog ib txoj kab lis kev cai kom peb thiaj tau txais koob hmoov los sis tau kev zam txim. Phau Vajlugkub qhia tias yuav kom peb tau txais kev zam txim, peb yuav tsum muaj kev ntseeg rau Yexus.​—Loos 3:25; 1 Yauhas 2:1, 2.

Yuav ua tus Tswv Pluas Hmo pe tsawg zaus?

 Yexus sam hwm nws cov thwj tim kom ua tus Tswv Pluas Hmo, tiam sis nws tsis qhia tias yuav ua pe tsawg zaus. (Lukas 22:19) Ib txhia tib neeg hais tias yuav tsum ua ib hlis ib zaug, hos lwm cov hais tias yuav tsum ua txhua txhua lub lim tiam, ua txhua hnub, los sis ib hnub ua ob peb zaug. Ib co kuj hais tias ua ntau npaum cas los nyob ntawm nyias. Tiam sis peb yuav tsum ua tib zoo saib seb phau Vajlugkub hais li cas.

 Thaum Yexus ua tus Tswv Pluas Hmo, nws ua rau hnub uas cov Yudais ua Kev Cai Hla Dhau. Tib hnub ntawd xwb, nws kuj raug coj mus tua. (Mathais 26:1, 2) Phau Vajlugkub muab Yexus txoj kev theej txhoj piv rau tus me nyuam yaj uas coj mus tua rau txoj Kev Cai Hla Dhau. (1 Kauleethaus 5:7, 8) Txoj Kev Cai Hla Dhau, ib xyoos ua ib zaug. (Khiav Dim 12:1-6; Levis Kevcai 23:5) Tib yam li ntawd, cov ntseeg Vajtswv thaum ub ua kev cai nco txog Yexus txoj kev tuag ib xyoos ib zaug. Yehauvas Cov Tim Khawv los, ua raws li cov ntseeg thaum ub ua thiab.

Yuav ua tus Tswv Pluas Hmo thaum twg?

 Yexus ua tus Tswv Pluas Hmo rau thaum hnub poob, lub hlis Nixam tim 14 xyoo 33. (Mathais 26:18-20, 26) Peb ua kev cai nco txog Yexus rau tib hnub ntawd thiab, ib yam li cov ntseeg Vajtswv thaum ub ua.

 Lub hlis Nixam tim 14 xyoo 33 poob rau Hnub 5 (Friday). Tiam sis txhua txhua xyoo, lub hlis Nixam tim 14 yuav poob rau hnub twg los kuj muaj. Thaum suav seb lub hlis Nixam tim 14 yuav poob rau hnub twg, peb tsis suav hnub suav nyoog li cov Yudais suav niaj hnub nim no. a Tiam sis peb suav hnub suav nyoog ib yam li thaum Yexus lawv tiam.

Lub ncuav thiab khob cawv txiv hmab

 Thaum ua tus Tswv Pluas Hmo, Yexus siv cov ncuav uas tsis xyaw keeb thiab cov cawv txiv hmab seem thaum ua Kev Cai Hla Dhau. (Mathais 26:26-28) Peb ua raws nkaus li thaum Yexus ua, peb siv cov ncuav tsis xyaw keeb thiab tsis xyaw lwm yam. Peb tsis siv kua txiv hmab tiam sis siv cov cawv txiv hmab uas tsis tau muab dab tsi xyaw rau li.

 Ib txhia kev ntseeg siv ncuav xyaw keeb los sis xyaw poov xab, tiam sis phau Vajlugkub muab keeb piv rau kev txhaum. (Lukas 12:1; 1 Kauleethaus 5:6-8; Kalatias 5:7-9) Yog li, tsuas yog ncuav tsis xyaw keeb thiab tsis xyaw lwm yam thiaj li yuav muab piv tau rau Khetos lub cev uas tsis muaj ib qho txhaum. (1 Petus 2:22) Ib txhia kev ntseeg tsis siv cawv txiv hmab vim lawv ntseeg tias lawv yuav tsum caiv tsis txhob haus cawv. Tiam sis phau Vajlugkub tsis tau qhia li ntawd.​—1 Timautes 5:23.

Lub ncuav thiab khob cawv txiv hmab tsuas yog ua piv txwv txog Yexus lub cev thiab cov ntshav xwb

 Lub ncuav tsis xyaw keeb thiab khob cawv txiv hmab uas peb siv rau hmo ua kev cai nco txog Yexus txoj kev tuag, tsuas yog ua piv txwv txog Yexus lub cev thiab cov ntshav xwb. Muaj ib txhia xav tias ntshe lub ncuav tsis xyaw keeb thiab khob cawv txiv hmab yuav hloov los sis xyaw Yexus lub cev thiab cov ntshav tiag tiag, tiam sis tsis muaj li ntawd. Saib seb phau Vajlugkub qhia li cas.

  •   Yog hais tias Yexus sam hwm kom nws cov thwj tim haus nws cov ntshav tiag tiag ces lawv kuj hla Vajtswv txoj kev cai kom txhob noj ntshav. (Chivkeeb 9:4; Tes Haujlwm 15:28, 29) Tiam sis Yexus yeej yuav tsis hais kom ib tug neeg ua txhaum Vajtswv txoj kev cai.​—Yauhas 8:28, 29.

  •   Yexus cov tub txib tsis yog haus Yexus cov ntshav tiag tiag. Rau qhov thaum ntawd, Yexus tseem muaj txoj sia nyob thiab nws tsis tau muab nws cov ntshav los ntxuav coob leej tej kev txhaum.​—Mathais 26:28.

  •   Thaum ua tus Tswv Pluas Hmo, yog lub ncuav thiab khob cawv txiv hmab hloov ua Yexus lub cev thiab nws cov ntshav ces qhov no txhais tau tias Yexus yuav tsum tuag txhua zaus, cov noj thiab haus thiaj li yuav noj thiab haus tau lub cev thiab cov ntshav. Tiam sis tsis yog li ntawd, qhov uas Yexus los tuag theej txhoj, “nws tsuas los tib zaug xwb.”​—Henplais 9:25, 26.

  •   Yexus tsis tau hais kom peb muab nws los theej txhoj txhua zaus. Tiam sis nws hais kom peb ua tus Tswv Pluas Hmo, peb “thiaj yuav nco ntsoov” nws xwb.​—1 Kauleethaus 11:24.

 Tos muaj ib co neeg ntseeg tias lub ncuav thiab khob cawv txiv hmab yog Yexus lub cev thiab cov ntshav tiag tiag los, twb yog vim muaj tej phau Vajlugkub muab Yexus cov lus txhais tias: “No yog kuv cov ntshav.” b (Mathais 26:28) Tiam sis muaj lwm phau Vajlugkub muab Yexus cov lus txhais tias: “Khob cawv no piv txog kuv cov ntshav.” Yog li, Yexus tsuas muab khob cawv txiv hmab ua lus piv txwv qhia li nws ib txwm ua lus piv txwv qhia xwb.​—Mathais 13:34, 35.

Leej twg yog cov noj tau lub ncuav thiab haus tau khob cawv txiv hmab?

 Thaum Yehauvas Cov Tim Khawv ua tus Tswv Pluas Hmo, tsuas muaj tsawg tsawg leej thiaj noj tau lub ncuav thiab haus tau khob cawv txiv hmab xwb. Ua cas thiaj muaj li ntawd?

 Qhov uas Yexus los tuag qhib tau ‘ib txoj kev cai tshiab’ los hloov txoj kev cai qub uas Vajtswv Yehauvas muaj nrog nws haiv neeg Ixayees thaum ub. (Henplais 8:10-13) Tsis yog txhua tus ntseeg Vajtswv yuav noj tau lub ncuav thiab haus tau khob cawv txiv hmab. Tsuas yog “cov neeg uas Vajtswv hu los” thiaj yuav noj tau thiab haus tau xwb. Lawv yog cov uas raug hu los nyob hauv txoj kev cai tshiab. (Henplais 9:15; Lukas 22:20) Thiab lawv yog cov uas yuav nrog Yexus Khetos kav saum ntuj ceeb tsheej. Phau Vajlugkub qhia tias muaj 144,000 leej yog cov uas tau txais txoj khoob hmoov no.​—Lukas 22:28-30; Tshwmsim 5:9, 10; 14:1, 3.

 Tsuas yog “pab nyuag yaj tsawg” thiaj li yog cov uas raug hu mus nrog Yexus kav saum ntuj xwb, tiam sis pab “neeg coob coob suav tsis txheeb li” yog cov uas tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis nyob hauv lub ntiaj teb. (Lukas 12:32; Tshwmsim 7:9, 10) Txawm hais tias peb cov uas tau txoj sia nyob mus ib txhis hauv ntiaj teb tsis noj lub ncuav thiab tsis haus khob cawv txiv hmab los, peb mus koom tus Tswv Pluas Hmo thiab ris txiaj ntsig rau qhov uas Yexus los tuag txhiv peb.​—1 Yauhas 2:2.

a Cov Yudais niaj hnub nim no suav tias lub hli xiab pib rau thaum tsis pom lub hli ci lawm. Tiam sis cov Yudais thaum ub tsis suav li ntawd. Lawv suav tias lub hli xiab pib rau thaum pom kiag lub hli tshwm tuaj hauv Yeluxalees. Qhov uas pom li no yog pom tshwm li ib los sis ob peb hnub tom qab cov Yudais niaj hnub nim no suav lub hli xiab. Vim li no, hmo uas Yehauvas Cov Tim Khawv ua kev cai nco txog Yexus txoj kev tuag, tej thaum thiaj tsis yog tib hmo uas cov Yudais ua Kev Cai Hla Dhau niaj hnub nim no.

b Saib phau Txoj Moo Zoo Uas Yog Vajtswv Txojlus Phau Txhais Tshiab, phau Vajtswv Txojlus Txhais Tshiab Xyoo 2004, thiab phau Ntawv Ntshiab Txhais Ua Lus Hmoob Zaum Ob Luam Tawm Xyoo 2002.