Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

NUMURA TĒMA | KĀ RADUSIES DZĪVĪBA?

Divi svarīgi jautājumi

Divi svarīgi jautājumi

1. Kā cēlusies dzīvība?

IZPLATĪTS UZSKATS. Dzīvība ir radusies spontāni no nedzīvas matērijas.

KĀPĒC NE VISI TAM PIEKRĪT. Tagad zinātnieki vairāk nekā jebkad agrāk zina, kādi ķīmiskie procesi notiek dzīvajos organismos un kāda ir dzīvo organismu molekulārā struktūra, taču viņi joprojām nespēj precīzi izskaidrot, kas īsti ir dzīvība. Starp nedzīvo matēriju un pat pašu vienkāršāko dzīvo šūnu pastāv milzu plaisa.

Zinātnieki var tikai izvirzīt pieņēmumus par to, kādi pirms miljardiem gadu bija apstākļi uz Zemes. Viņi izsaka dažādus viedokļus par to, kur cēlusies dzīvība: saskaņā ar vienu teoriju tā ir aizsākusies kāda vulkāna dzīlēs, bet saskaņā ar citu — okeāna dibenā. Vēl pastāv uzskats, ka dzīvības pamatelementi ir izveidojušies kaut kur citur Visumā un ar meteorītu starpniecību ir nonākuši uz Zemes. Bet šī hipotēze nesniedz atbildi uz jautājumu, kā radusies dzīvība, — šis jautājums tiek tikai aizvirzīts tālāk Visumā.

Zinātnieki izsaka minējumu, ka ir eksistējušas molekulas, kas ir bijušas patlaban zināmā ģenētiskā materiāla priekšteces. Pēc viņu domām, ir liela iespēja, ka šīs molekulas varēja spontāni izveidoties no nedzīva materiāla, un tās spēja pašas replicēties jeb dubultoties. Tomēr nav izdevies pierādīt, ka šādas molekulas reiz ir pastāvējušas, un zinātnieki nav varējuši laboratorijā radīt nevienu tādu molekulu.

Dzīvie organismi ir unikāli ar to, kā tie uzglabā un apstrādā informāciju. Šūnu ģenētiskajā kodā ir ietvertas instrukcijas, kas šūnā tiek nogādātas vajadzīgajā vietā, tiek atšifrētas un izpildītas. Daži zinātnieki ģenētisko kodu salīdzina ar programmatūru, bet šūnas ķīmisko uzbūvi — ar datoraparatūru. Bet evolūcijas teorija nespēj izskaidrot, no kurienes ir nākusi ģenētiskajā kodā ietvertā informācija.

Lai šūna darbotos, tai ir vajadzīgas olbaltumvielu molekulas. Tipisku olbaltumvielas molekulu veido simtiem aminoskābju, kas savienotas noteiktā secībā. Turklāt, lai olbaltumvielas molekula spētu funkcionēt, tai ir ”jāsalokās” noteiktā trīsdimensiju struktūrā. Kā ir secinājuši vairāki zinātnieki, varbūtība, ka kaut viena olbaltumvielas molekula būtu varējusi rasties nejauši, ir tik niecīga, ka to var uzskatīt par gandrīz neiespējamu. ”Tā kā funkcionējošai šūnai ir vajadzīgi tūkstošiem dažādu olbaltumvielu, nav ticams, ka tās ir izveidojušās tikai nejaušības dēļ,” rakstīja fiziķis Pols Deiviss.

SECINĀJUMS. Pēc desmitiem gadu ilgiem pētījumiem, kas veikti gandrīz visās zinātnes nozarēs, joprojām fakts ir un paliek fakts: dzīvība rodas tikai no dzīvības.

2. Kā ir attīstījušies dzīvie organismi?

IZPLATĪTS UZSKATS. No pirmā dzīvā organisma spontānu mutāciju un dabiskās izlases ceļā pakāpeniski ir izveidojušies visdažādākie dzīvie organismi, to vidū cilvēks.

KĀPĒC NE VISI TAM PIEKRĪT. Vienas šūnas ir sarežģītākas par citām. Kā minēts Britu enciklopēdijas interneta versijā, tas, kā no vienkāršām šūnām varēja izveidoties sarežģītas, ”bieži tiek saukts par otru lielāko evolūcijas noslēpumu pēc pašas dzīvības izcelsmes”.

Zinātnieki ir atklājuši, ka ikvienā šūnā pastāv komplicētas olbaltumvielu molekulu ”mašīnas”, kas sadarbojas, lai paveiktu sarežģītus uzdevumus, piemēram, transportētu barības vielas un ražotu no tām enerģiju, labotu bojātās šūnas daļas un nodotu šūnā informāciju. Vai tik sarežģītu kompleksu izveidošanās un funkcionēšana ir izskaidrojama ar spontānām mutācijām un dabisko izlasi? Daudziem šādu domu ir grūti pieņemt.

Dzīvnieki un cilvēki attīstās no vienas vienīgas apaugļotas olšūnas. Šūnas embrijā dalās un drīz vien sāk diferencēties, proti, sāk atšķirties pēc uzbūves un funkcijām, un tā izveidojas dažādi orgāni un orgānu sistēmas. Evolūcijas teorija nespēj izskaidrot, kā ikviena šūna var ”zināt”, par kādu šūnu kļūt un kur ir tās vieta organismā.

Zinātnieki tagad saprot: lai no vienas dzīvnieku sugas varētu attīstīties cita suga, izmaiņām būtu jānotiek molekulārā līmenī pašā šūnā. Tā kā zinātnieki nevar eksperimentāli pierādīt, kā evolūcijas procesā ir radusies pat pati ”vienkāršākā” šūna, vai ir ticams, ka mutāciju un dabiskās izlases ceļā uz mūsu planētas izveidojās tik dažādi dzīvnieki? Runājot par dzīvnieku uzbūvi, bioķīmijas profesors Maikls Bīhijs rakstīja, ka, lai gan pētījumos ”ir atklājies, cik tā ir komplicēta, zinātne joprojām nav pavirzījusies uz priekšu jautājumā, kā kaut kas tik sarežģīts varēja rasties procesos, kam nepiemīt nekāds saprāts”.

Cilvēki ir apveltīti ar saprātu, viņi spēj izvērtēt sevi, spēj domāt un spriest, un cilvēkiem piemīt tādas īpašības kā dāsnums, pašaizliedzība un spēja atšķirt labu no ļauna. Nejaušas mutācijas un dabiskā izlase nevar izskaidrot, kā cilvēks ir ieguvis šīs unikālās īpašības.

SECINĀJUMS. Lai gan daudzi ir pārliecināti, ka dzīvības izcelsmes saistība ar evolūciju ir neapstrīdams fakts, citi nepiekrīt tam, kā evolūcijas teorija skaidro dzīvības rašanos un dzīvo organismu attīstību.