Skip to content

Skip to table of contents

KAPÍTULU 13

Nia aprende husi sala neʼebé nia halo

Nia aprende husi sala neʼebé nia halo

1, 2. (a) Tanba Jonas halo sala, ida-neʼe lori susar saida ba ninia an rasik no mós ba ró-naʼin sira? (b) Istória kona-ba Jonas hanorin ita saida?

 JONAS hakarak taka ninia tilun atu la bele rona barullu neʼebé makaʼas. Barullu neʼe laʼós deʼit husi anin-fuik neʼebé huu makaʼas no baku ró nia tali, no laʼós deʼit tarutu husi laloran boot neʼebé baku bá-mai hodi halo ró lian. Liuliu, Jonas la bele tahan ona barullu neʼebé kapitaun no ró-naʼin sira halo, sira hakilar makaʼas nuʼudar sira hakaʼas an atu halo ró labele mout. Jonas hanoin: ‘Lakleur tan, ema iha ró laran sei mate tanba sala neʼebé haʼu halo!’

2 Tanbasá mak Jonas iha susar laran hanesan neʼe? Neʼe tanba nia halo sala boot hodi la halo tuir ninia Maromak Jeová. Saida mak Jonas halo? Nia bele hadiʼa fali ninia relasaun ho ninia Maromak ka lae? Ita bele aprende buat barak hodi buka-hatene resposta ba pergunta sira-neʼe. Porezemplu, istória kona-ba Jonas hanorin ita katak Maromak nia atan neʼebé fiar-metin mós dala ruma halo sala, maibé sira bele hadiʼa fali sala neʼebé sira halo.

Profeta ida husi rai-Galileia

3-5. (a) Kuandu ita hanoin kona-ba Jonas, ita hanoin kedas kona-ba saida? (b) Bíblia fó sai informasaun saida deʼit kona-ba Jonas? (Haree mós nota-rodapé.) (c) Jonas sente oinsá ho ninia knaar nuʼudar profeta?

3 Karik kuandu ita hanoin kona-ba Jonas, ita hanoin kedas kona-ba ema neʼebé iha fraku oioin no lakohi halo tuir Maromak tanba ulun-toos. Maibé tuir loloos, Jonas iha hahalok diʼak oioin no halo buat barak neʼebé diʼak. Jonas mak ema neʼebé Maromak Jeová hili atu sai ninia profeta. Se Jonas mak ema neʼebé la iha fiar no la laran-metin karik, Jeová sei la hili nia atu kaer responsabilidade boot.

Maski Jonas iha fraku oioin, maibé nia mós iha hahalok diʼak oioin

4 Bíblia la fó sai informasaun barak kona-ba Jonas. (Lee 2 Reis [Raja-Raja] 14:25. *) Jonas mak ema husi sidade Gat-Héfer, neʼebé dook maizumenus kilómetru haat husi Nazaré. Liutiha maizumenus tinan 800, Jesus Kristu sai boot iha fatin neʼe. * Jonas serbí nuʼudar profeta kuandu Liurai Jeroboão II mak ukun Izraél nia suku sanulu. Iha tempu neʼebá, Elias mate kleur ona, no Eliseu neʼebé troka fali Elias nia fatin mós mate ona bainhira Jeroboão II nia aman mak ukun. Maski Jeová uza profeta Elias no Eliseu atu halakon adorasaun ba Baal, maibé depois sira mate tiha, ema Izraél fila fali ba adorasaun falsu ho hakarak rasik. Nuneʼe, iha Jonas nia tempu, povu Izraél halo tuir liurai ida neʼebé “kontinua halo buat neʼebé aat iha Jeová nia oin”. (2 Reis [Raja-Raja] 14:24) Tan neʼe, knaar neʼebé Jonas halo nuʼudar profeta ida mak susar tebes. Maibé nia halo ida-neʼe ho laran-metin.

5 Maibé loron ida, buat hotu iha Jonas nia moris troka. Maromak Jeová fó knaar ida neʼebé susar tebes ba nia. Knaar saida mak Jeová fó ba nia?

“Hamriik, bá toʼo Nínive”

6. Jeová haruka Jonas atu halo saida? Tanbasá mak knaar neʼe susar tebes?

6 Jeová hatete ba Jonas: “Hamriik, bá toʼo Nínive sidade boot neʼe, no fó-hatene katak haʼu sei la tahan tan sira-nia hahalok aat.” (Jonas [Yunus] 1:2) Knaar ida-neʼe mak susar tebes. Nínive mak ema Asíria nia sidade iha parte leste husi rai-Izraél, neʼebé dook maizumenus kilómetru 800, no atu bá sidade neʼe Jonas presiza laʼo-rai ba fulan ida ka liu. Maibé, buat neʼebé susar liu ba Jonas mak ninia serbisu iha Nínive. Nia tenke hatoʼo Jeová nia tesi-lia ba ema Asíria. Ema barak hatene katak ema Asíria mak aat tebes no gosta halo violénsia. Se Maromak nia povu rasik la simu mensajen neʼebé Jonas hatoʼo, sá tan ho ema iha sidade Nínive neʼebé adora maromak falsu sira? Oinsá mak Jonas bele halaʼo ninia knaar mesak iha sidade boot neʼe, neʼebé ema bolu nuʼudar “sidade fakar raan nian”?—Naum 3:1, 7.

7, 8. (a) Saida mak hatudu katak Jonas hakarak duni halai-sees husi knaar neʼebé Jeová fó ba nia? (b) Tanbasá mak ita labele tesi lia kedas Jonas nuʼudar ema taʼuk-teen?

7 Ita la hatene ho loloos se Jonas hanoin hanesan neʼe. Maibé Bíblia fó-hatene katak Jonas halai husi ninia knaar. Jeová haruka Jonas atu bá parte leste, maibé Jonas bá fali parte oeste, fatin dook tebes. Nia bá toʼo sidade Jope, no saʼe ró atu bá fali Társis. Kona-ba neʼe, matenek-naʼin balu hatete katak Társis mak iha rai-España. Se nuneʼe, Jonas hanoin atu bá fatin dook tebes maizumenus kilómetru 3.500 husi sidade Nínive. Karik viajen neʼe presiza tinan ida tanba Jonas sei laʼo husi Tasi Boot (ka Tasi-Mediterráneu) nia sorin ida no bá toʼo sorin seluk. Klaru katak Jonas hakarak duni halai-sees husi knaar neʼebé Jeová fó ba nia!—Lee Jonas (Yunus) 1:3. *

8 Ida-neʼe dehan katak Jonas mak ema taʼuk-teen ka lae? Ita labele tesi lia kedas hanesan neʼe. Husi Jonas nia istória, ita sei haree katak Jonas hatudu aten-brani iha buat barak neʼebé nia halo. Maibé hanesan ho ita, Jonas mós ema sala-naʼin neʼebé iha fraku oioin. (Salmo [Mazmur] 51:5) Tuir loloos, ita hotu dala ruma sente taʼuk, loos ka lae?

9. Dala ruma ita sente oinsá kona-ba knaar neʼebé Jeová fó mai ita? Kuandu ita sente hanesan neʼe, diʼak atu hanoin-hetan saida?

9 Dala ruma, ita bele sente katak buat neʼebé Jeová husu ita atu halo mak susar tebes, no ita la bele halo. Porezemplu, karik ita sente katak susar tebes atu halaʼo ita-nia knaar nuʼudar ema kristaun hodi haklaken liafuan diʼak kona-ba Maromak nia Ukun. (Mateus 24:14) Dala ruma ita bele haluha Jesus nia liafuan neʼebé dehan: “Ba Maromak buat hotu bele deʼit.” (Marcos 10:27) Tanba dala ruma ita rasik mós sente katak susar tebes ba ita atu halo buat neʼebé Maromak husu ita atu halo, ita bele komprende katak Jonas mós sente hanesan neʼe. Maibé, bainhira Jonas halai-sees husi ninia knaar, saida mak akontese ba nia?

Jeová fó dixiplina ba ninia profeta neʼebé la halo tuir

10, 11. (a) Bainhira ró husik ponte-kais, karik Jonas hanoin saida? (b) Lakleur, saida mak akontese ba ró no ró-naʼin sira?

10 Hanoin toʼok kona-ba Jonas neʼebé foin saʼe ró ida, karik ró husi rai-Fenísia neʼebé lori sasán oioin. Jonas haree kapitaun no ró-naʼin sira halo serbisu oioin atu prepara ba viajen. Nuʼudar ró husik daudaun ponte-kais, nia haree tasi-ibun sai dook ba beibeik toʼo ikusmai la bele haree tan. Jonas hanoin katak nia konsege halai-sees husi perigu boot neʼebé uluk halo nia taʼuk. Maibé derrepente deʼit, buat ruma troka.

11 Anin komesa huu makaʼas, no ida-neʼe halo tasi siʼak no laloran boot baku bá-mai. Karik ró boot sira iha tempu modernu mós bele mout lalais ho laloran boot neʼe. Sá tan ho ró kiʼik neʼebé halo husi ai neʼebé Jonas saʼe. Iha tempu neʼebá, Jonas hatene ka lae, katak Jeová mak “halo anin-boot huu iha tasi”? Bíblia la fó-hatene kona-ba neʼe. Maibé Jonas haree katak ró-naʼin sira komesa harohan ba sira-nia maromak oioin hodi husu ajuda, no nia hatene katak sira-nia maromak la bele halo buat ida. (Levítico [Imamat] 19:4) Livru Jonas hatete: “Ró neʼe besik atu naksobu.” (Jonas [Yunus] 1:4) Maibé, oinsá mak Jonas bele halo orasaun hodi husu Maromak nia ajuda kuandu halai daudaun husi Nia?

12. (a) Jonas toba-dukur durante anin-boot, tanbasá mak ita labele tesi lia kedas nia kona-ba ida-neʼe? (Haree mós nota-rodapé.) (b) Oinsá mak Jeová hatudu sai problema nia hun?

12 Jonas hanoin katak la iha buat ida neʼebé nia bele halo atu ajuda ró-naʼin sira, tan neʼe, nia tun ba andár okos hodi buka fatin atu toba. Kuandu Jonas toba-dukur hela, kapitaun fanu nia hodi husu atu halo orasaun ba ninia maromak, hanesan ró-naʼin sira halo ba sira ida-idak nia maromak. * Ró-naʼin sira fiar katak anin-boot neʼe akontese tanba ema ruma iha ró laran mak halo sala. Nuneʼe, sira deside atu koko sorte hodi buka-hatene sé mak halo sala. Nuʼudar sira siʼik, Jonas sai laran-taʼuk tebes. Ikusmai, sorte neʼe kona duni Jonas. Sin, Jeová halo sorte neʼe atu hatudu sai katak Nia mak lori anin-boot, tanba Jonas nia sala!—Lee Jonas (Yunus) 1:5-7. *

13. (a) Jonas fó-hatene saida ba ró-naʼin sira? (b) Jonas husu ró-naʼin sira atu halo saida ba nia? Tanbasá?

13 Jonas fó-hatene ba ró-naʼin sira kona-ba buat hotu, katak nia mak Jeová, Maromak boot liu hotu nia atan. Nia halai-sees daudaun husi Maromak neʼe, no tanba nia halo Maromak hirus, ema hotu iha ró laran hasoru perigu boot. Nuʼudar Jonas konta buat hotu, nia haree katak ró-naʼin sira sai taʼuk tebes. Sira husu Jonas saida mak sira tenke halo ba nia hodi salva ró no ema hotu iha ró laran. Karik Jonas sente isin nakdedar hodi hanoin katak sira hotu sei mout iha tasi fuik neʼe neʼebé malirin tebes. Maibé, nia labele husik deʼit ró-naʼin sira-neʼe atu mate. Entaun, saida mak Jonas hatete ba sira? Nia hatete: “Hiʼit no soe tun haʼu ba tasi laran, no tasi sei sai hakmatek ba imi; tanba haʼu hatene katak tan haʼu mak anin-fuik neʼe akontese ba imi.”—Jonas (Yunus) 1:12.

14, 15. (a) Oinsá mak ita bele banati-tuir Jonas nia fiar? (b) Ró-naʼin sira halo saida kuandu Jonas husu sira atu soe tun nia ba tasi?

14 Jonas nia liafuan neʼe hatudu katak nia laʼós ema taʼuk-teen. Ita bele fiar katak Jeová mós sai kontente atu haree Jonas hatudu aten-brani no hanoin kona-ba ema seluk nia diʼak iha susar laran neʼe. Iha tempu neʼe, Jonas hatudu fiar neʼebé boot tebes. Ohin loron, ita mós bele banati-tuir Jonas nia ezemplu hodi tau uluk ema seluk nia diʼak duké ita rasik nian. (João 13:34, 35) Porezemplu, kuandu ita haree ema ruma presiza ita-nia ajuda tanba sira kiak, laran-tun, ka sira-nia relasaun ho Jeová sai fraku, ita prontu atu ajuda sira ka lae? Se ita halo nuneʼe, ida-neʼe halo Jeová nia laran kontente!

15 Karik Jonas nia liafuan neʼe mós kona loos ró-naʼin sira-nia laran, tanba foufoun sira lakohi soe Jonas iha tasi. Sira hakaʼas an tebes atu halo ró labele mout, maibé sira-nia hakaʼas-an neʼe saugati deʼit no anin-boot sai aat liután ba beibeik. Ikusmai, sira hatene katak sira tenkesér soe Jonas. Sira bolu Jonas nia Maromak Jeová hodi husu ninia laran-sadiʼa, depois, sira hiʼit Jonas hodi soe tun nia ba tasi laran.—Jonas (Yunus) 1:13-15.

Jonas husu ba ró-naʼin sira atu soe tun nia ba tasi, no ró-naʼin sira halo tuir

Maromak hatudu laran-sadiʼa hodi salva Jonas

16, 17. Esplika toʼok kona-ba buat neʼebé akontese kuandu ema soe tun Jonas ba tasi laran. (Haree mós dezeñu sira.)

16 Jonas monu iha tasi kleʼan, karik nuʼudar nia hakaʼas an atu halo ninia an namlele iha bee leten, nia haree ró sai dook husi nia. Lakleur, Jonas komesa mout tun ba tasi laran, no nia sente katak nia sei mate duni.

17 Livru Jonas fó sai buat neʼebé Jonas hanoin iha tempu neʼebá. Nuʼudar Jonas besik atu mate, nia hanoin kona-ba buat oioin iha ninia moris. Nia hanoin fali kona-ba Jeová nia templu kapás iha Jeruzalein, no sai triste tanba nia sei la bele haree fali templu neʼe. Nuʼudar nia mout iha tasi okos, duʼut-tasi bobar nia. Nia hanoin katak fatin neʼe mak sai ninia rate.—Lee Jonas (Yunus) 2:2-6. *

18, 19. Saida mak akontese ba Jonas iha tasi laran? Sé mak halo ida-neʼe akontese? Nia uza animál saida? (Haree mós nota-rodapé.)

18 Maibé buat ida halo Jonas hakfodak! Derrepente deʼit, nia sente buat ruma neʼebé book an besik nia. Lalatak neʼe hakbesik daudaun, no ikusmai animál boot ida loke ninia ibun no tolan tiha Jonas!

Jeová “haruka ikan boot ida atu tolan Jonas”

19 Jonas hanoin: ‘Haʼu mate ona!’ Maibé, lakleur Jonas sente bilán. Nia la iha kanek ida, no nia bele dada iis nafatin. Maski nia sei iha perigu laran neʼebé hanesan “rate”, maibé nia sei moris. Neineik-neineik Jonas komprende ninia situasaun no nia hakfodak tebetebes. Sin, klaru katak Maromak Jeová mak “haruka ikan boot ida atu tolan Jonas”. *Jonas (Yunus) 1:17.

20. Saida mak ita bele aprende kona-ba Jonas husi orasaun neʼebé nia hatoʼo iha ikan boot nia kabun?

20 Oras liu daudaun. Jonas sei iha nakukun laran iha ikan boot nia kabun. Nia iha tempu atu hanoin kleʼan no halo orasaun ba Maromak Jeová. Liuhusi ninia orasaun neʼebé hakerek iha livru Jonas kapítulu 2, ita bele aprende buat barak kona-ba Jonas. Ninia orasaun hatudu katak Jonas hatene didiʼak eskritura sira tanba nia temi beibeik liafuan husi livru Salmos. Ita mós bele hatene katak Jonas nia laran nakonu ho agradese ba Jeová. Nia ramata ninia orasaun hodi dehan: “Ba haʼu, ho lian agradese nian, haʼu sei hasaʼe sakrifísiu ba Ita. Buat neʼebé haʼu promete ona, haʼu sei kumpre. Salvasaun mak Jeová nian.”—Jonas (Yunus) 2:9.

21. Jonas aprende saida kona-ba salvasaun? Ita presiza hanoin-hetan saida?

21 Sin, ‘iha ikan nia kabun laran’, Jonas haree katak Jeová iha kbiit atu lori salvasaun ba ninia atan sira iha fatin neʼebé deʼit no tempu naran deʼit. (Jonas [Yunus] 1:17) Só Jeová deʼit mak bele proteje ninia atan neʼebé iha ikan boot nia kabun durante loron tolu no kalan tolu. Diʼak mós ba ita ohin loron atu hanoin-hetan katak ‘ita-nia moris iha Maromak Jeová nia liman’. (Daniel 5:23) Ita-nia iis no moris depende ba Jeová. Ita hakarak fó-agradese ba Jeová ka lae? Se nuneʼe, ita presiza hatudu ida-neʼe hodi halo tuir nia.

22, 23. (a) Oinsá mak Jonas iha oportunidade atu hatudu ninia agradese ba Jeová? (b) Saida mak ita bele aprende husi Jonas nia ezemplu?

22 Oinsá ho Jonas? Nia aprende atu hatudu agradese ba Jeová hodi halo tuir nia ka lae? Sin. Liutiha loron tolu no kalan tolu, ikan boot neʼebé tolan Jonas nani ba tasi-ibun no “muta Jonas iha rai maran”. (Jonas [Yunus] 2:10) Hanoin toʼok, bainhira Jonas sai husi ikan nia ibun, nia iha ona rai maran! Maski Jeová mak tau matan ba Jonas atu nia la presiza nani toʼo tasi-ibun, maibé Jonas sei presiza buka-hatene fatin neʼe mak iha neʼebé. Maibé lakleur, Jonas iha oportunidade atu hatudu ninia agradese ba Jeová. Jonas 3:1, 2 hatete: “Jeová nia liafuan hatoʼo ba Jonas ba dala rua, hodi hatete: ‘Hamriik, bá toʼo Nínive sidade boot neʼe, no fó-hatene avizu neʼebé haʼu hatoʼo ba ó.’” Jonas sei halo saida?

23 Agora, Jonas la dada an. Bíblia hatete: “Nuneʼe, Jonas hamriik no bá Nínive hodi halo tuir Jeová nia liafuan.” (Jonas [Yunus] 3:3) Sin, Jonas halo tuir. Klaru katak nia aprende husi ninia sala. Kona-ba ida-neʼe, ita mós presiza banati-tuir Jonas nia fiar. Nuʼudar ema sala-naʼin, ita hotu halo sala oioin. (Roma 3:23) Maibé kuandu ida-neʼe akontese ba ita, ita rende an ona atu serbí Jeová ka lae? Ka ita aprende husi ita-nia sala no halo tuir Jeová nafatin?

24, 25. (a) Bensaun saida mak Jonas hetan iha ninia moris? (b) Bensaun saida mak Jonas sei hetan iha futuru?

24 Jeová fó bensaun ba Jonas nia hahalok ka lae? Sin, fó duni. Bensaun ida mak ikusmai Jonas hatene katak ró neʼebé nia saʼe la mout no ró-naʼin sira la mate. Bainhira sira soe Jonas ba tasi, anin-boot para kedas, no sira hotu “komesa hamtaʼuk tebes Jeová” no hasaʼe sakrifísiu ba Nia duké ba sira-nia maromak falsu sira.—Jonas (Yunus) 1:15, 16.

25 Jonas mós hetan bensaun boot liután. Tinan barak liutiha, Jesus temi kona-ba Jonas neʼebé iha ikan nia kabun laran durante loron tolu no kalan tolu, no uza akontesimentu neʼe atu fó-hatene nanis kona-ba tempu neʼebé nia rasik mós sei iha rate laran. (Lee Mateus 12:38-40.) Hanoin toʼok, bainhira Jonas sei moris hiʼas fali iha mundu foun, nia sei kontente atu hatene ida-neʼe! (João 5:28, 29) Jeová mós hakarak fó bensaun mai ita. Tan neʼe, hanesan ho Jonas, mai ita aprende husi ita-nia sala, halo tuir Jeová nafatin no hatudu domin ba ema seluk.

^ par. 4 2 Reis 14:25: “Nia mak ida neʼebé hadiʼa fali baliza iha Izraél husi dalan atu tama ba Hamat toʼo tasi iha Arabá, tuir liafuan neʼebé Jeová, Izraél nia Maromak, fó-hatene liuhusi ninia atan Jonas, Amitai nia oan, profeta husi Gat-Héfer.”

^ par. 4 Jonas mak ema Galileia. Maibé iha Jesus nia tempu, ema fariseu sira koʼalia kona-ba Jesus, hodi hatete ho foti-an: “Buka no haree iha Eskritura se profeta ida sei mai husi Galileia ka lae.” (João 7:52) Tuir matenek-naʼin sira kona-ba Bíblia, ema fariseu sira hatún rai-Galileia no hatete katak profeta ida nunka mai husi rai neʼe. Se nuneʼe, ema fariseu sira-nia liafuan hatudu katak sira la simu eskritura neʼebé fó sai buat neʼebé akontese ona no buat neʼebé fó-hatene nanis.—Isaías (Yesaya) 9:1, 2.

^ par. 7 Jonas 1:3: “No Jonas hamriik hodi komesa halai ba Társis husi Jeová nia oin; no nia bá toʼo Jope no iha neʼebá nia hetan ró ida neʼebé atu bá Társis. Entaun, nia selu billete no tama iha ró laran, hodi nia bele bá Társis hamutuk ho sira atu sees husi Jeová nia oin.”

^ par. 12 Bíblia tradusaun Septuajinta hatete katak Jonas toba-dukur duni toʼo nakoron. Karik ida-neʼe halo ita hanoin katak Jonas lakohi hanoin kona-ba perigu neʼebé atu kona nia no ema seluk iha ró laran. Maibé kuandu ema sai laran-tun tebes, dala ruma ida-neʼe halo sira sai matan-dukur tebes. Porezemplu, iha kalan antes ema kaer Jesus, nia halo orasaun iha jardín Getsémani, maibé Pedro, Tiago no João toba hela tanba “laran-triste halo sira kole”.—Lucas 22:45.

^ par. 12 Jonas 1:5-7: “5 No ró-naʼin sira hahú sai taʼuk no husu ajuda hodi halo orasaun ba sira ida-idak nia maromak. No soe sasán sira iha ró laran ba tasi, hodi ró neʼe sai kmaan liu. Maibé Jonas tun ba ró nia andár okos hodi buka fatin atu toba, no nia toba-dukur duni. 6 Tuirmai kapitaun ba ró neʼe hakbesik ba nia no hatete: ‘Tanbasá ó toba deʼit iha neʼe? Hamriik bá, no halo orasaun ba ó-nia maromak! Karik Maromak loos nian sei hatudu laran-sadiʼa ba ita, no ita sei la mate.’ 7 No sira hahú dehan ba malu: ‘Mai ita koko sorte hodi buka-hatene sé mak lori susar neʼe ba ita.’ No sira kontinua koko sorte, no ikusmai ida-neʼe monu ba Jonas.”

^ par. 17 Jonas 2:2-6: “2 No nia hatete: ‘Iha haʼu-nia susar haʼu bolu Jeová, no nia hatán haʼu. Iha rate nia kabun laran, haʼu hakilar hodi husu ajuda. Ita rona haʼu-nia lian. 3 Kuandu Ita soe haʼu ba tasi neʼebé kleʼan, iha tasi neʼebé luan tebetebes, mota haleʼu haʼu. Laloran boot sira liu iha haʼu-nia leten. 4 No haʼu dehan: “Ita hadook ona haʼu husi Ita-nia oin! Oinsá mak haʼu bele haree fali Ita-nia templu neʼebé santu?” 5 Bee haleʼu haʼu-nia isin tomak, no bee neʼebé kleʼan kontinua atu taka haʼu. Duʼut-tasi sira bobar haʼu-nia ulun. 6 Haʼu bá toʼo foho sira-nia okos. Rai nia odamatan sira taka haʼu ba tempu neʼebé la bele sura. Maibé husi rai-kuak boot Ita hasai haʼu, oh, Jeová haʼu-nia Maromak.’”

^ par. 19 Ema neʼebé tradús Eskritura Lia-Ebraiku ba lia-gregu, sira tradús liafuan “ikan” nuʼudar “kriatura boot iha tasi”, ka “ikan boot”. Maski ita la hatene kriatura, ka animál saida mak tolan Jonas, maibé Tasi-Mediterráneu iha duni tubaraun, ka ikan hiu, neʼebé boot tebes no bele tolan ema. Iha fatin seluk, iha tubaraun neʼebé boot liután. Porezemplu, tubaraun oin ida naran tubaraun-baleia (Rhincodon typus) mak naruk metru 15 ka liu!