Skip to content

Skip to table of contents

ENTREVISTA | YAN-DER HSUUW

Sientista ida neʼebé estuda kona-ba embrio esplika ninia fiar

Sientista ida neʼebé estuda kona-ba embrio esplika ninia fiar

PROFESÓR Yan-Der Hsuuw mak diretór ba estudu kona-ba embrio iha universidade ida iha rai-Taiwán (National Pingtung University of Science and Technology). Uluk nia fiar ba teoria evolusaun, maibé depois nia sai sientista, nia troka ninia hanoin. Matan-moris bá! halo entrevista ho nia kona-ba tansá nia troka ninia hanoin.

Fó-hatene mai ami kona-ba Ita-nia an.

Haʼu moris iha tinan 1966 no boot iha rai-Taiwán. Haʼu-nia inan-aman tuir relijiaun buda no taoizmu. Ami adora ami-nia beiʼala sira no halo orasaun ba estátua, maibé ami nunka hatene katak iha Maromak ida neʼebé kria buat hotu.

Tansá mak Ita hili atu estuda biolojia?

Bainhira haʼu sei kiʼik, haʼu gosta hakiak animál sira, no haʼu hakarak hatene oinsá atu kura animál no ema nia moras. Tan neʼe, haʼu estuda kona-ba tratamentu ba animál, no depois neʼe mak haʼu estuda embriolojia, tanba haʼu hakarak hatene kona-ba moris nia hun.

Iha tempu neʼebá, Ita fiar ba evolusaun. Tanbasá?

Profesór sira iha universidade hanorin teoria evolusaun hodi dehan katak iha evidénsia neʼebé apoia teoria neʼe. Tan neʼe mak haʼu fiar ba evolusaun.

Tansá mak Ita komesa lee Bíblia?

Iha razaun rua. Primeiru, haʼu hanoin: ‘Entre maromak barak neʼebé ema adora, ida-neʼebé mak boot liu hotu?’ Segundu, haʼu hatene katak ema barak iha mundu tomak hafolin Bíblia. Tan neʼe, haʼu tuir kursu Bíblia nian.

Iha tinan 1992, haʼu tama universidade katólika nian iha sidade Leuven iha rai-Béljika, nuneʼe haʼu bá igreja no husu ba padre atu hanorin Bíblia mai haʼu, maibé nia lakohi.

Entaun, oinsá mak Ita hetan resposta ba Ita-nia pergunta?

Tinan rua liutiha, bainhira haʼu estuda hela siénsia iha rai-Béljika, haʼu hasoru feto Testemuña ba Jeová ida husi rai-Polónia, naran Ruth. Nia aprende língua Xina atu bele ajuda estudante universidade sira neʼebé hakarak atu hatene kona-ba Maromak. Tanba haʼu husu ona ajuda ba Maromak, tan neʼe, haʼu kontente tebes hasoru ema hanesan nia.

Ruth esplika mai haʼu katak Bíblia la kontra siénsia. Porezemplu, hakerek-naʼin ida naran David dehan ba Maromak: “Ita-nia matan haree haʼu kuandu haʼu sei kiʼik liu iha kabun laran, no maski haʼu seidauk kompletu, maibé haʼu-nia parte isin nian hotu hakerek ona iha Ita-nia livru.” (Salmo [Mazmur] 139:16) Loos duni, bebé iha inan nia kabun laran, maski liman-ain seidauk kompletu, informasaun hotu kona-ba labarik neʼe iha ona iha sélula. Tanba Bíblia hakerek ho loos, neʼe halo haʼu fiar katak neʼe mak Maromak nia Liafuan. Haʼu mós komprende husi Bíblia katak iha Maromak loos mesak ida deʼit, naran Jeová. 1

Oinsá mak Ita bele fiar katak Maromak mak kria moris?

Ema estuda siénsia atu buka-hatene lia-loos, laʼós atu apoia ideia neʼebé ema fó sai ona. Haʼu-nia estudu kona-ba embrio ajuda haʼu atu troka haʼu-nia hanoin hodi fiar katak Maromak mak kria moris. Porezemplu, atu halo mákina ruma, enjeñeiru sira tenke planu ho didiʼak hodi tau parte ida-idak ho loloos tuir orden. Nuneʼe mós ho dalan neʼebé embrio sai boot, maibé prosesu neʼe komplikadu liu.

Prosesu neʼe hahú husi sélula ida, loos ka lae?

Loos duni. Sélula kiʼik ida neʼebé fertiliza ona komesa fahe sai barak. 2 Neʼe bele sai barak lalais ba dala rua iha kada oras 12 toʼo 24. Sélula sira-neʼe bele forma fali sélula oioin neʼebé la hanesan, porezemplu sélula raan nian, ruin nian, uat nian, toʼo oin 200, neʼebé presiza atu forma bebé toʼo isin kompletu.

Estudu kona-ba embrio ajuda haʼu atu troka haʼu-nia hanoin hodi fiar katak Maromak mak kria moris

Durante prosesu neʼe, sélula sira tenkesér forma tuir orden iha fatin neʼebé loos no halibur an rasik iha dalan neʼebé loos hodi sai fali parte isin nian ida-idak. Atu prosesu furak neʼe bele laʼo ho loloos, sélula ida-idak nia laran iha ona DNA neʼebé rai hela informasaun kompletu. La iha enjeñeiru ida mak bele halo hanesan neʼe! Neʼe halo haʼu fiar duni katak Maromak mak kria moris.

Tansá mak Ita sai Testemuña ba Jeová ida?

Tanba domin. Jesus Kristu hatete: “Ho ida-neʼe mak ema hotu sei hatene katak imi haʼu-nia dixípulu sira, se imi iha domin ba malu.” (João 13:35) Domin neʼe la todan ba sorin no la fihir ema tuir nasaun, kultura, ka kór. Haʼu haree duni katak Testemuña ba Jeová sira hatudu domin neʼebé loos.

^ 2. Profesór Yan-Der Hsuuw la uza ema nia embrio iha peskiza tanba nia halo tuir ninia konxiénsia nuʼudar ema kristaun ida.