1., 2. a) Kādi viedokļi pastāv jautājumā par gribas brīvību? b) Kas Bībelē ir teikts par gribas brīvību, un kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

KĀDA sieviete, kurai bija jāpieņem personiskas dabas lēmums, vienam no saviem draugiem teica: ”Neliec man domāt! Labāk pasaki, kas man jādara. Tā ir daudz vienkāršāk.” Šī sieviete nevēlējās izmantot gribas brīvību, ko viņai bija dāvājis Radītājs. Viņa gribēja, lai viņai pateiktu priekšā, kas jādara konkrētajā situācijā. Bet kam dodat priekšroku jūs? Vai jums patīk pašiem pieņemt lēmumus, vai arī jūs vēlaties, lai jūsu vietā to dara citi? Ko jūs domājat par šo Dieva dāvanu — gribas brīvību?

² Par gribas brīvību ir karsti diskutēts jau no seniem laikiem. Daži apgalvo, ka gribas brīvība vispār nepastāv, jo ikvienu cilvēka rīcību Dievs ir noteicis jau iepriekš. Citi uzskata, ka īsta gribas brīvība ir iespējama vienīgi tad, ja cilvēkam ir absolūta brīvība. Tomēr patiesību šajā jautājumā var noskaidrot, tikai iedziļinoties Dieva iedvesmotajos Rakstos — Bībelē. No tās var uzzināt, ka Jehova cilvēkiem ir piešķīris gribas brīvību, proti, spēju un tiesības pašiem pieņemt saprātīgus lēmumus. (Nolasīt Jozuas 24:15.) Turklāt Bībelē var rast atbildes uz šādiem jautājumiem: kā mums būtu jāizmanto gribas brīvība, pieņemot lēmumus? Vai šai brīvībai ir kādas robežas? Kā mēs varam apliecināt savu mīlestību pret Jehovu, izmantodami izvēles brīvību? Kādai  ir jābūt mūsu attieksmei pret citu cilvēku pieņemtajiem lēmumiem?

3. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Jehova izmanto savu brīvību?

³ Absolūta brīvība ir tikai Jehovam, bet mēs varam mācīties no tā, kā viņš izmanto savu brīvību. Piemēram, viņš izvēlējās izraēliešus, lai tie būtu viņa vārdā nosaukta tauta — viņa ”īpašuma tauta”. (5. Moz. 7:6—8.) Jehova šādu izvēli izdarīja, pamatojoties uz to, ka jau vairākus gadsimtus iepriekš viņš bija devis solījumu savam draugam Ābrahāmam. (1. Moz. 22:15—18.) Jehova vienmēr izmanto brīvību saskaņā ar savu taisnīgumu un mīlestību. Par to liecina viņa izturēšanās pret izraēliešiem, kas daudzkārt novērsās no viņa. Kad izraēlieši no sirds nožēloja savus grēkus, Jehova teica: ”Es griezīšu par labu viņu atkrišanu, Es viņus labprāt mīlēšu.” (Hoz. 14:5.) Jā, Jehova no laba prāta, no brīvas gribas izpauda viņiem žēlsirdību un mīlestību. Jehova ir rādījis lielisku paraugu, kā izmantot savu brīvību citu labā.

4., 5. a) Kurš bija pirmais, kam Dievs dāvāja gribas brīvību, un kā viņš to ir izmantojis? b) Kāds jautājums ikvienam ir jāpārdomā?

⁴ Kad Jehova radīja eņģeļus un cilvēkus, viņš aiz mīlestības izlēma tiem dāvāt gribas brīvību. Pirmais, kas saņēma šo dāvanu, bija Dieva pirmdzimtais Dēls, ”neredzamā Dieva attēls”. (Kol. 1:15.) Jēzus gribas brīvību vienmēr ir izmantojis pareizi. Piemēram, viņš izlēma nepievienoties Sātana dumpim un palikt uzticīgs savam Tēvam. Arī būdams uz zemes, viņš no brīvas gribas noraidīja Dieva visniknākā ienaidnieka kārdinājumus. (Mat. 4:10.) Naktī pirms savas nāves Jēzus kvēlā lūgšanā no jauna apstiprināja, ka ir apņēmies pildīt Dieva gribu. Viņš lūdza: ”Tēvs, ja vien tu vēlies, paņem šo kausu prom no manis! Tomēr lai notiek nevis pēc mana, bet pēc tava prāta.” (Lūk. 22:42.) Vai mēs, tāpat kā Jēzus, spējam izmantot gribas brīvību tā, lai slavētu Jehovu un pildītu viņa gribu?

⁵ Jā, mēs to varam, jo arī mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības. (1. Moz. 1:26.) Taču atcerēsimies, ka mūsu brīvībai ir ierobežojumi. Mums nav absolūtas brīvības, kāda ir Jehovam. Kā redzams Bībelē, mums visiem jāievēro robežas, kādas Jehova ir noteicis gribas brīvības izmantošanai. Turklāt sievām ir jāpakļaujas vīriem un bērniem ir jāklausa vecākiem. (Efes. 5:22; 6:1.) Vai mēs ņemam vērā šīs robežas, izmantojot savu gribas brīvību? No tā ir atkarīgs, vai mēs iemantosim mūžīgu dzīvi.

6. Ar piemēru paskaidrojiet, kāpēc ir labi, ka gribas brīvībai ir noteikti ierobežojumi!

⁶ Bet vai tādu gribas brīvību, kurai ir ierobežojumi, var saukt par īstu brīvību? Jā, var gan! Cilvēku brīvībai noteiktie ierobežojumi var viņus aizsargāt. Piemēram, vai mēs justos droši, ja mēs gribētu aizbraukt uz kādu attālu pilsētu, bet nepastāvētu vispār nekādi satiksmes noteikumi un ikviens satiksmes dalībnieks drīkstētu pats noteikt, ar kādu ātrumu un pa kuru ceļa pusi braukt? Mēs noteikti justos neaizsargāti. Ierobežojumi ir nepieciešami, lai mums visiem varētu būt īsta brīvība. Lai labāk saprastu, cik gudri ir ņemt vērā Jehovas noteiktos ierobežojumus gribas brīvības izmantošanā, apskatīsim dažus piemērus no Bībeles.

7. a) Ar ko Ādams atšķīrās no citām dzīvajām būtnēm Ēdenē? b) Miniet piemēru, kā Ādams varēja izmantot savu gribas brīvību!

⁷ Radīdams Ādamu, Dievs viņam deva tādu pašu gribas brīvību, kādu bija dāvājis eņģeļiem. Ar to Ādams atšķīrās no dzīvniekiem, kuru rīcību nosaka instinkti. Aplūkosim kādu piemēru, kā Ādams varēja  izmantot viņam dāvāto gribas brīvību. Lai gan dzīvnieki tika radīti pirms Ādama, Jehova nevis pats izdomāja, kā tos nosaukt, bet gan piešķīra šo brīnišķīgo iespēju savam pirmajam dēlam uz zemes. Dievs lika dzīvniekiem ”iet pie cilvēka, vērodams, kādā vārdā tas tos nosauks”. Pēc tam, kad Ādams bija vērojis katru dzīvnieku un devis tam piemērotu vārdu, Jehova neiejaucās un nepārsauca dzīvniekus citādi. Jehova izlēma: ”Kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvību, tā to sauktu.” (1. Moz. 2:19.)

8. Kā Ādams nepareizā veidā izmantoja savu gribas brīvību, un kādas sekas bija viņa lēmumam?

⁸ Dievs uzdeva Ādamam kopt paradīzi uz zemes, un Ādamam bija piešķirta liela brīvība šī uzdevuma veikšanā. Bībelē var lasīt, ka Dievs pirmajiem diviem cilvēkiem teica: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Moz. 1:28.) Diemžēl Ādams nebija apmierināts ar to, cik liela brīvība viņam bija dota. Nepareizi izmantojot savu gribas brīvību, viņš pārkāpa Dieva noteiktās robežas un ēda aizliegto augli. Šī aplamā lēmuma dēļ visiem Ādama pēcnācējiem jau gadu tūkstošiem ir jāpieredz sāpes un ciešanas. (Rom. 5:12.) Ja mēs ņemsim vērā, cik nopietnas sekas bija Ādama lēmumam, mēs izmantosim savu brīvību saprātīgi un ievērosim Jehovas noteiktās robežas.

9. Kādu izvēles iespēju Jehova deva izraēliešiem, un kā viņi izmantoja savu gribas brīvību?

⁹ Savas nepaklausības dēļ Ādams un Ieva zaudēja pilnību un nodeva grēku un nāvi tālāk saviem pēcnācējiem. Tomēr viņiem netika atņemta gribas brīvība. Par to liecina Dieva izturēšanās pret izraēliešiem. Ar sava kalpa Mozus starpniecību Jehova izraēliešiem deva iespēju pašiem izvēlēties — kļūt par viņa īpašumu vai ne. (2. Moz. 19:3—6.) Kā viņi atsaucās uz šo piedāvājumu? Viņi izteica vēlēšanos piederēt Jehovam, kļūt par viņa vārdā nosauktu tautu un pildīt viņa prasības. Tauta vienbalsīgi darīja zināmu savu izvēli: ”Visu, ko tas Kungs ir runājis, to mēs pildīsim.” (2. Moz. 19:8.) Diemžēl vēlāk izraēlieši savu gribas brīvību izmantoja nepareizi un neturēja Jehovam doto solījumu. Tas ir brīdinošs piemērs mums, un tas parāda, cik svarīgi ir augstu vērtēt šo lielisko Jehovas dāvanu. Mēs varam to darīt, arvien vairāk stiprinot savas attiecības ar Jehovu un paklausot viņa prasībām. (1. Kor. 10:11.)

10. Kādi piemēri parāda, ka arī nepilnīgi cilvēki var izmantot gribas brīvību tā, lai slavētu Dievu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁰ Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā, mēs varam lasīt par 16 dievbijīgiem cilvēkiem, kas izmantoja gribas brīvību, ievērojot Jehovas noteiktās robežas. Tāpēc Dievs viņus bagātīgi svētīja un dāvāja viņiem drošu cerību uz nākotni. Piemēram, Noass apliecināja stipru ticību un no labas gribas paklausīja Dieva pavēlei būvēt šķirstu, kurā izglābās viņš pats un viņa ģimene, līdz ar to dodot iespēju dzīvot visām nākamajām cilvēku paaudzēm. (Ebr. 11:7.) Ābrahāms un Sāra labprāt sekoja Dieva norādījumam un atstāja savas mājas Ūrā, lai dotos uz ”apsolīto zemi”. Pēc tam, kad viņi jau bija uzsākuši garo ceļojumu, viņiem bija ”iespēja atgriezties” šajā plaukstošajā pilsētā. Taču viņi to nedarīja, jo viņu garīgais skatiens bija vērsts uz to, ko Dievs viņiem bija apsolījis, un viņi ”tiecās pēc labākas vietas”. (Ebr. 11:8, 9, 13, 15, 16.) Mozus atteicās no ”Ēģiptes dārgumiem”, jo ”izvēlējās ciest nežēlīgu izturēšanos kopā ar Dieva tautu, nevis nodoties īslaicīgām grēcīgām baudām”. (Ebr. 11:24—26.) Centīsimies attīstīt tādu pašu ticību, kāda bija šiem Dieva kalpiem senatnē, un augstu vērtēsim dārgo Dieva dāvanu — gribas brīvību —, izmantodami to, lai pildītu, ko Dievs no mums prasa.

11. a) Kādu brīnišķīgu iespēju mums sniedz gribas brīvība? b) Kas jūs mudina izmantot gribas brīvību?

 ¹¹ Kādam varētu šķist, ka daudz vieglāk būtu dzīvot, ja lēmumus viņa vietā pieņemtu kāds cits. Tomēr tas viņam laupītu iespēju pieredzēt vienu no brīnišķīgākajām svētībām, ko sniedz gribas brīvība. Par šo svētību var lasīt 5. Mozus grāmatas 30. nodaļā, 19. un 20. pantā. (Nolasīt.) 19. pantā ir rakstīts, kādu izvēli Dievs deva izraēliešiem. No 20. panta var uzzināt, ka Jehova viņiem dāvāja lielisku iespēju parādīt, kas ir viņu sirdī. Arī mēs varam paši izvēlēties kalpot Jehovam. Labākais pamudinājums izmantot gribas brīvību ir apziņa, ka, pieņemot lēmumu kalpot Jehovam, mēs varam apliecināt viņam savu mīlestību un sagādāt viņam godu un slavu.

12. Kā daudzi izmanto Jehovas dāvāto gribas brīvību?

¹² Iztēlosimies, ka mēs savam draugam esam uzdāvinājuši kaut ko vērtīgu. Cik gan sāpināti mēs justos, ja uzzinātu, ka viņš šo dāvanu ir izmetis vai, vēl ļaunāk, to ir izmantojis, lai kaitētu kādam citam! Ir viegli iedomāties, kā jūtas Jehova, kad redz, ka tik daudz cilvēku iespēju pašiem pieņemt lēmumus izmanto nepareizi un ka viņu lēmumi bieži nodara ļaunu citiem. Bībelē jau bija paredzēts, ka ”pēdējās dienās” cilvēki būs ”nepateicīgi”. (2. Tim. 3:1, 2.) Mēs nedrīkstam Jehovas dāvāto gribas brīvību izmantot ļaunprātīgi vai arī uzskatīt to par pašsaprotamu. Ko darīt, lai pareizi izmantotu gribas brīvību?

13. Kā mēs varam pareizi izmantot mums doto brīvību?

¹³ Ikvienam no mums ir dota brīvība pašiem pieņemt lēmumus par draugu izvēli, apģērbu, ārējo izskatu un izklaidi. Tomēr, ja mēs kļūtu par savas miesas iegribu vergiem vai arī pārņemtu kaunpilnās šīs pasaules modes tendences, tad mums doto brīvību mēs būtībā izmantotu tikai par aizbildinājumu nepareizai rīcībai. (Nolasīt 1. Pētera 2:16.) Bet mēs nevēlamies gribas brīvību izmantot, ”lai ļautos miesas tieksmēm”. Gluži pretēji, mēs esam apņēmības pilni pieņemt tādus lēmumus, kas mums palīdzētu paklausīt vārdiem: ”Visu dariet Dievam par godu.” (Gal. 5:13; 1. Kor. 10:31.)

14. Kāpēc mums ir jāpaļaujas uz Jehovu, kad izmantojam mūsu gribas brīvību?

 ¹⁴ Vēl viens veids, kā varam parādīt, ka augstu vērtējam mums doto gribas brīvību, ir paļauties uz Jehovu un visā ievērot viņa noteiktās robežas. Jehova ir sacījis: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuru tev jāstaigā.” (Jes. 48:17.) Mums pazemīgi jāatzīst Dieva iedvesmoto vārdu patiesums: ”Cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ..savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jer. 10:23, LB-65r.) Mēs nedrīkstam paļauties uz savu gudrību, kā to darīja Ādams un dumpīgie izraēlieši. Mums ir ”jāpaļaujas uz to Kungu no visas sirds”. (Sal. Pam. 3:5.)

15. Ko mēs varam mācīties no principa, kas lasāms Galatiešiem 6:5?

¹⁵ Ikviens cilvēks drīkst pieņemt pats savus lēmumus, un mums ir jāņem vērā citu tiesības uz izvēli. Arī tas var ierobežot mūsu brīvību. Kāpēc tā var teikt? Mums visiem ir dota gribas brīvība, un nav tādu kristiešu, kas vienmēr pieņemtu pilnīgi vienādus lēmumus. Šie lēmumi var atšķirties tādos jautājumos, kas saistīti ar izturēšanos noteiktās situācijās un pat ar kalpošanu Jehovam. Svarīgs princips par izvēles brīvību ir rakstīts Vēstulē galatiešiem, 6. nodaļas 5. pantā. (Nolasīt.) Ja atzīsim to, ka ikvienam kristietim ir ”jānes sava nasta”, mēs ņemsim vērā ticības biedru tiesības izmantot gribas brīvību pēc pašu ieskatiem.

16., 17. a) Kādā jautājumā Korintas draudzē kristiešiem atšķīrās viedokļi, un kā tas bija saistīts ar gribas brīvību? b) Kā Pāvils korintiešiem palīdzēja atrisināt strīdīgo jautājumu, un kā tas mums palīdz saprast, kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret citu kristiešu gribas brīvību?

¹⁶ Pievērsīsim uzmanību kādam gadījumam, kas minēts Bībelē un kas parāda, kāpēc mums ir jāņem vērā mūsu ticības biedru tiesības pieņemt pašiem savus lēmumus sirdsapziņas jautājumos. Korintas kristiešiem atšķīrās viedoklis par to, vai drīkst lietot uzturā gaļu, kas, iespējams, bija izmantota elku pielūgšanas ceremonijā un pēc tam tika pārdota tirgū. Daži sprieda, ka šādu gaļu var ēst ar tīru sirdsapziņu, jo ”elks nav itin nekas”. Tomēr citi, kas agrāk bija pielūguši elkus, kuriem tika upurēta gaļa, uzskatīja, ka tādas gaļas ēšana būtībā ir elku pielūgsme. (1. Kor. 8:4, 7.) Tas bija jautājums, kas varēja radīt šķelšanos draudzē. Kā apustulis Pāvils Korintas kristiešiem palīdzēja uz šo jautājumu raudzīties no Dieva viedokļa?

¹⁷ Vispirms Pāvils korintiešiem atgādināja, ka ēdiens viņus ”netuvinās Dievam”. (1. Kor. 8:8.) Pēc tam Pāvils viņus aicināja uzmanīties, lai viņu ”tiesības brīvi izvēlēties nekļūtu par klupšanas akmeni vājajiem”. (1. Kor. 8:9.) Un tad viņš ieteica tiem, kam ir vājāka sirdsapziņa, netiesāt tos, kas izvēlējās ēst šādu gaļu. (1. Kor. 10:25, 29, 30.) Kā var redzēt, pat šajā nozīmīgajā jautājumā, kas bija saistīts ar kalpošanu Dievam, katram kristietim bija jāpieņem lēmums, paklausot savai sirdsapziņai. Vai mums nebūtu jāņem vērā brāļu tiesības pieņemt pašiem savus lēmumus arī mazāk svarīgos jautājumos? (1. Kor. 10:32, 33.)

18. Kā mēs varam parādīt, ka esam pateicīgi par mums dāvāto gribas brīvību?

¹⁸ Jehova ikvienam ir dāvājis gribas brīvību, un tā mums ļauj izjust īstu brīvību. (2. Kor. 3:17.) Mēs augstu vērtējam šo dāvanu, jo ar tās palīdzību mēs varam pieņemt lēmumus, kas apliecina, cik ļoti mēs mīlam Jehovu. Parādīsim Jehovam pateicību par šo lielisko dāvanu, izmantojot to, lai sagādātu viņam godu un slavu, un ņemot vērā citu cilvēku izvēles brīvību!