Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc mums jābūt pazemīgiem?

Kāpēc mums jābūt pazemīgiem?

”Gudrība mīt pazemīgajos.” (SAL. PAM. 11:2, LB-65r.)

DZIESMAS: 33., 88.

1., 2. Kā Sauls zaudēja Dieva labvēlību? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

SENĀS Izraēlas ķēniņš Sauls savas valdīšanas sākumā bija pazemīgs un visu cienīts cilvēks. (1. Sam. 9:1, 2, 21; 10:20—24.) Bet drīz vien viņš sāka rīkoties augstprātīgi. Reiz, kad Dieva pravietis Samuēls noteiktajā laikā neieradās Gilgalā, Sauls zaudēja pacietību. Filistieši gatavojās uzbrukt izraēliešiem, un Saula karavīri sāka izklīst. Sauls acīmredzot sprieda: ”Man kaut kas ir steigšus jādara!” Viņš izlēma nest upuri Dievam, lai gan viņam nebija tiesību to darīt. Jehova bija ļoti neapmierināts ar Saula rīcību. (1. Sam. 13:5—9.)

2 Kad Samuēls ieradās Gilgalā, viņš asi pārmeta Saulam upurēšanu. Vai Sauls ņēma vērā aizrādījumu? Nē, tā nenotika — viņš mēģināja sevi attaisnot, uzvelt vainu citiem un mazināt sava pārkāpuma nozīmību. (1. Sam. 13:10—14.) Šis nodarījums ievadīja traģisku notikumu virkni, un beigu beigās Samuēls darīja zināmu Saulam, ka tas ir zaudējis Jehovas labvēlību, un paziņoja: ”Tu vairs nevari būt ķēniņš!” (1. Sam. 15:22, 23.) Lai gan Saula valdīšanas sākums bija tik daudzsološs, viņa mūža gals bija nožēlojams. (1. Sam. 31:1—6.)

3. a) Kāds ir daudzu cilvēku viedoklis par pazemību? b) Par kādiem jautājumiem ir runa šajā un nākamajā rakstā?

3 Tagad pasaulē valda sāncensības gars un daudzi uzskata, ka viņiem obligāti sevi jāizceļ, lai gūtu panākumus. Pazemība un pieticība viņu acīs ir trūkums. Piemēram, kāds pazīstams aktieris, kas vēlāk pievērsās politikai, reiz izteicās: ”Mani nekādā gadījumā nevar saukt par pieticīgu un, cerams, nekad arī nevarēs.” Kāpēc mums tomēr jāvairās no augstprātības un jācenšas būt pazemīgiem? Ko sevī ietver pazemība, un ko tā sevī neietver? Un kā mēs varam palikt pazemīgi, kad to darīt ir grūti? Šajā rakstā var rast atbildi uz pirmajiem diviem jautājumiem, bet uz trešo jautājumu atbilde ir sniegta nākamajā rakstā.

KĀPĒC IR VAJADZĪGA PAZEMĪBA?

4. Kādu rīcību var saukt par augstprātīgu?

4 Bībelē pazemība ir pretstatīta lepnībai un augstprātībai. (Nolasīt Salamana Pamācības 11:2, LB-65r.) Dāvids apliecināja gudrību, lūgdams Jehovam pasargāt viņu ”no augstprātīgas lepnības grēkiem”. (Ps. 19:14.) Ja cilvēks aiz nepacietības vai pašpārliecinātības dara kaut ko tādu, uz ko viņam nav nekādu tiesību, viņa rīcība liecina par augstprātību. Tā kā visi cilvēki ir grēcīgi, ikviens no mums reizēm ir rīkojies augstprātīgi. Bet, kā var redzēt no tā, kas notika ar ķēniņu Saulu, ja šāda augstprātīga rīcība kļūst par ieradumu, cilvēks agri vai vēlu zaudē Dieva labvēlību. 119. psalma 21. pantā par Jehovu ir teikts: ”Tu norāji lepnos un pārgalvīgos.”

5. Kāpēc augstprātīga rīcība ir nopietns grēks?

5 Augstprātīga rīcība ir nopietnāks pārkāpums nekā neapdomības dēļ pieļauta kļūda. Kāpēc Jehovam ir tik nosodoša attieksme pret augstprātību, un kādas ir augstprātīgas rīcības sekas? Pirmkārt, ja mēs neizturamies pazemīgi, mēs nesagādājam godu Jehovam, kas ir tiesīgs valdīt pār visu. Otrkārt, ja mēs pārkāpjam savas pilnvaras, mums, ļoti iespējams, radīsies nesaskaņas ar citiem. (Sal. Pam. 13:10.) Treškārt, augstprātīgas rīcības dēļ mēs varam piedzīvot kaunu vai pat pazemojumu. (Lūk. 14:8, 9.) Kā liecina Bībele, augstprātībai ir rūgti augļi, bet, ja mēs allaž izturēsimies pazemīgi, iznākums noteikti būs labs.

KO SEVĪ IETVER PAZEMĪBA?

6., 7. Ko sevī ietver pazemība?

6 Pazemīgam cilvēkam nav raksturīga iedomība un godkāre. (Filip. 2:3.) Viņam piemīt pieticība. Šāds cilvēks spēj objektīvi izvērtēt savas spējas un sasniegumus, viņš atzīst savas kļūdas, uzklausa padomus un ir gatavs mācīties no citiem. Ja mēs esam pazemīgi, mēs iepriecinām Jehovu.

7 Kā redzams Bībelē, pazemība ir saistīta arī ar to, ka mēs redzam sevi pareizā gaismā un apzināmies, kas ir mūsu varā un kas nav. Turklāt pazemība mums palīdz izturēties pret citiem ar cieņu.

8. Kādas pazīmes var liecināt, ka mēs zaudējam pazemību?

8 Diemžēl mēs pamazām varam zaudēt pazemību. Lūk, dažas brīdinošas pazīmes. Mēs kļūstam ļoti svarīgi paši savās acīs vai arī sākam piešķirt pārāk lielu nozīmi saviem uzdevumiem kalpošanā Jehovam. (Rom. 12:16.) Mēs nepareizā veidā piesaistām sev citu uzmanību. (1. Tim. 2:9, 10.) Mēs ietiepīgi pastāvam pie sava tāpēc vien, ka mums ir augstāks stāvoklis vai ievērojami draugi, vai arī mēs domājam, ka vienmēr visu zinām labāk par citiem. (1. Kor. 4:6.) Šāda izturēšanās bieži vien nozīmē, ka, paši to nemaz neapzinādamies, mēs kļūstam augstprātīgi.

9. Kādu iemeslu dēļ daži ir kļuvuši augstprātīgi? Miniet piemēru no Bībeles.

9 Tas var notikt ar ikvienu, ja viņš kaut vai īslaicīgi padodas miesas tieksmēm. Godkāres vai skaudības dzīti vai neapvaldītu dusmu iespaidā daudzi ir izdarījuši to, ko viņiem nav bijis tiesību darīt. Bībelē stāstīts, ka šādus miesas darbus darīja Absaloms, Usija un Nebukadnecars un viņu augstprātības dēļ Jehova viņiem lika pieredzēt pazemojumu. (2. Sam. 15:1—6; 18:9—17; 2. Laiku 26:16—21; Dan. 5:18—21.)

10. Kāpēc mums nebūtu jāapšauba citu cilvēku rīcības motīvi? Miniet piemēru no Bībeles.

10 Taču ir arī citi iemesli, kāpēc cilvēks kādā situācijā var rīkoties, neizpaužot pazemību. Pievērsīsim uzmanību diviem Bībelē aprakstītiem gadījumiem. Tie lasāmi 1. Mozus grāmatas 20. nodaļā, no 2. līdz 7. pantam, un Mateja evaņģēlija 26. nodaļā, no 31. līdz 35. pantam. Abimeleha un Pētera rīcība var šķist augstprātīga. Bet vai tiešām viņu rīcības pamatā bija grēcīgas tieksmes? Vai drīzāk iemesls vienā gadījumā nebija precīzas informācijas trūkums, bet otrā — neapdomība? Tā kā mēs nespējam ielūkoties citu sirdī, mums nebūtu jāizdara pārsteidzīgi secinājumi par viņu rīcības motīviem. Tas nebūtu gudri un liecinātu par mīlestības trūkumu. (Nolasīt Jēkaba 4:12.)

APZINĀSIMIES, KĀDA IR MŪSU VIETA DIEVA ORGANIZĀCIJĀ

11. Kas mums ir jāapzinās?

11 Pazemība palīdz skaidri apzināties, kāda ir mūsu vieta Dieva organizācijā. Jehova, būdams kārtības Dievs, ikvienam no mums savā saimē ir atvēlējis konkrētu darbības jomu. Katram draudzē ir savs uzdevums, un mēs visi esam vajadzīgi. Jehova savā labestībā mums visiem augstsirdīgi ir devis dažādas dāvanas: vērtīgas īpašības, spējas un talantus. Mēs tās varam likt lietā, lai sagādātu godu viņam un palīdzētu citiem cilvēkiem. (Rom. 12:4—8.) Būt krietniem šo dāvanu pārvaldniekiem ir liels gods, un tas, ka Jehova mums ir uzdevis šādu pienākumu, liecina, cik ļoti viņš mums uzticas. (Nolasīt 1. Pētera 4:10.)

Ko mēs varam mācīties no Jēzus, kad mainās mūsu pienākumi kalpošanā? (Sk. 12.—14. rindkopu)

12., 13. Kādu iemeslu dēļ var mainīties mūsu uzdevumi un pienākumi?

12 Mūsu vieta Dieva organizācijā ar laiku var mainīties. Piemēram, padomāsim par Jēzu. Sākumā viņš bija vienīgā radītā būtne. (Sal. Pam. 8:22.) Pēc tam viņš palīdzēja Jehovam radīt citas garīgas būtnes, materiālo Visumu un visbeidzot cilvēkus. (Kol. 1:16.) Vēlāk Jēzus saņēma jaunu uzdevumu — viņam bija jānāk uz zemi, kur sākumā viņš bija tikai nevarīgs mazulis. (Filip. 2:7.) Kad viņš bija atdevis savu dzīvību par upuri, viņš atkal kļuva par garīgu būtni un atgriezās debesīs, un 1914. gadā viņš kļuva par Dieva valstības ķēniņu. (Ebr. 2:9.) Bet viņa pienākumi nākotnē atkal mainīsies, jo pēc tūkstoš gadu valdīšanas viņš nodos savu varu Jehovam, lai ”Dievs būtu viss visiem”. (1. Kor. 15:28.)

13 Arī mūsu uzdevumi un pienākumi laiku pa laikam var mainīties. Bieži vien tā iemesls ir mūsu pašu pieņemtie lēmumi. Piemēram, daudzi izlemj apprecēties. Citiem piedzimst bērni. Citi mūža otrā pusē izlemj dzīvot pieticīgāk, lai uzsāktu pilnas slodzes kalpošanu. Tas viss ir saistīts ar noteiktiem pienākumiem un atbildību. Apstākļi, kas mūsu dzīvē mainās, mums vai nu ļauj darīt vairāk kalpošanā, vai arī, tieši otrādi, ierobežo mūsu iespējas. Vai mēs esam jauni vai jau gados? Vai mums ir laba veselība, vai arī mēs cīnāmies ar veselības problēmām? Jehova zina, kādus pienākumus kalpošanā mums vislabāk uzticēt. Viņš no mums neprasa vairāk, kā mēs spējam, un augstu vērtē visu, ko mēs darām. (Ebr. 6:10.)

14. Kā pazemība palīdz ikvienā situācijā rast prieku un gandarījumu?

14 Jēzus ikvienā savā darbā rada prieku, un arī mēs varam gūt prieku, pildot mums uzticētos pienākumus. (Sal. Pam. 8:30, 31.) Pazemīgs cilvēks nejūtas neapmierināts ar saviem pašreizējiem pienākumiem vai uzdevumiem draudzē. Viņš nealkst pēc ievērojama stāvokļa, un viņam neskauž, ko citi sasniedz kalpošanā. Šāds cilvēks visus savus spēkus veltī tam darbam, kas viņam patlaban ir uzdots, jo uzskata, ka viņam to ir uzdevis pats Jehova, un cenšas gūt no tā prieku un gandarījumu. Turklāt viņš no visas sirds ciena un godā citus un tos atbalsta, apzinādamies, ka arī citi pilda to, ko ir uzdevis Jehova. (Rom. 12:10.)

PAREIZS VIEDOKLIS PAR PAZEMĪBU

15. Ko mēs varam mācīties no Gideona?

15 Izcilu pazemību apliecināja Gideons. Kad viņam parādījās Jehovas eņģelis, Gideons pazemīgi atzina: ”Mana ģints ir nabagākā Manasē, bet es pats esmu jaunākais sava tēva namā!” (Soģu 6:15.) Uzklausījis, ko Jehova viņam liek darīt, viņš vispirms pārliecinājās, ka ir pareizi sapratis, kas no viņa tiek prasīts, un meklēja Jehovas vadību. (Soģu 6:36—40.) Gideons bija drosmīgs vīrs, tomēr viņš nebija pārgalvīgs — viņš rīkojās apdomīgi un gudri. (Soģu 6:11, 27.) Viņš neuzskatīja Jehovas uzdevumu par iespēju gūt ievērību. Tiklīdz Gideons varēja, viņš atgriezās savā agrākajā vietā. (Soģu 8:22, 23, 29.)

16., 17. Ko ņem vērā pazemīgs cilvēks, domājot par savu garīgo izaugsmi un jauniem uzdevumiem kalpošanā?

16 Būt pazemīgiem nenozīmē vairīties no papildu pienākumiem kalpošanā. Bībelē visi kristieši ir mudināti sekmēt savu garīgo izaugsmi. (1. Tim. 4:13—15.) Vai tāpēc noteikti ir vajadzīgs, lai mainītos mūsu pienākumi vai uzdevumi? Nē, tā nav. Ar Jehovas atbalstu mēs varam veicināt savu garīgo izaugsmi, pildot jebkuru uzdevumu, kāds mums organizācijā ir uzticēts. Ikviens no mums var neatlaidīgi izkopt Dieva dāvātās spējas un darīt vairāk labu darbu.

17 Pazemīgs cilvēks, pirms piekrīt veikt jaunus uzdevumus, cenšas noskaidrot, kas no viņa tiks prasīts. Pēc tam viņš godīgi izvērtē savus apstākļus. Viņš pārdomā, vai, uzņemoties jaunus pienākumus, viņš neatstās novārtā citu svarīgu pienākumu pildīšanu. Ja viņam šķiet, ka viņš ar visu netiks galā, viņš apsver, vai ir iespējams daļu no saviem pašreizējiem darbiem uzticēt kādam citam. Ja tomēr tas nav iespējams, tad pazemīgs cilvēks atzīst, ka vismaz patlaban viņam piedāvāto jauno uzdevumu varētu pildīt kāds cits. Lūgšanas un objektīva visu apstākļu analīze mums palīdz saglabāt pazemību un neuzņemties to, kas pārsniegtu mūsu spēju robežas.

18. a) Ko atzīst pazemīgs cilvēks, uzņemoties jaunus pienākumus kalpošanā? b) Kā uz pazemīgu cilvēku var attiecināt vārdus, kas lasāmi Romiešiem 12:3?

18 Gadījums ar Gideonu mums atgādina, ka tad, ja vēlamies sekmīgi pildīt jaunus uzdevumus, mums ir vajadzīga Jehovas vadība un atbalsts. Kā var lasīt Bībelē, mums visiem ir nepieciešams ”pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā”. (Mih. 6:8.) Tāpēc ikreiz, kad uzņemamies jaunus pienākumus, mums jāvēršas pie Jehovas lūgšanās un rūpīgi jāpārdomā, ko viņš mums ir pavēstījis ar Bībeles un savas organizācijas starpniecību. Allaž paturēsim prātā: ar saviem uzdevumiem kalpošanā mēs varam sekmīgi tikt galā nevis tāpēc, ka mums pašiem piemistu izcilas spējas, bet tāpēc, ka Jehova pret saviem kalpiem izturas tā, kā ir teikts 18. psalma 36. pantā: ”Tava pazemība mani paaugstināja.” (LB-2012.) Ja mēs ”pazemīgi staigāsim sava Dieva priekšā”, mēs nebūsim ne pārāk augstās, ne arī pārāk zemās domās par sevi. (Nolasīt Romiešiem 12:3.)

19. Kādu iemeslu dēļ mums jācenšas būt pazemīgiem?

19 Mēs pazemīgi atzīstam, ka Jehova ir Radītājs un Visuma Augstākais valdnieks, tāpēc dodam viņam godu, ko viņš ir pelnījis. (Atkl. 4:11.) Pazemība mums palīdz būt apmierinātiem ar savu vietu Dieva organizācijā un kalpot Dievam ar prieku. Ja būsim pazemīgi, mums nebūs jāpiedzīvo apkaunojums, un mēs veicināsim Jehovas tautas vienotību. Pazemība mūs rosina cienīt citu cilvēku viedokli un jūtas, kā arī rīkoties apdomīgi, lai izvairītos no nopietnām kļūdām. Ir pilnīgi skaidrs, kāpēc Dieva kalpiem jābūt pazemīgiem. Nekad neaizmirsīsim, ka Jehova ļoti augstu vērtē visus, kas cenšas būt pazemīgi! Bet kā palikt pazemīgiem, kad to darīt ir grūti? Par to ir runa nākamajā rakstā.